Biežāk uzdotie jautājumi

  

Kāpēc visas turbīnas neatrodas jūrā?

Ir īpaši svarīgi, lai vēja enerģijas ražošana ir sadalīta, līdzsvarota un efektīvi izmantota, ņemot vērā to, ka vējš bieži mainās dažādos valsts reģionos. Daudzie un plaši izvietotie vēja turbīnu parki gan uz sauszemes, gan jūrā palīdz nodrošināt elektroenerģijas sistēmas līdzsvaru. Un tas ir būtiski augstai elektroapgādes drošībai.

Kāpēc vēja turbīnas dažkārt stāv uz vietas vējainā laikā?

Iemesls, kāpēc vēja turbīnas var būt nekustīgas pat vējainā laikā, ir tas, ka vējainā laikā vēja turbīnas, papildus zaļās elektroenerģijas ražošanai, arī palīdz nodrošināt, lai elektroenerģijas patēriņš un ražošana vienmēr būtu līdzsvarā.

Ja vēja turbīna vējainā laikā ir nekustīga, visticamāk, tajā brīdī pastāv problēma ar nelīdzsvarotību starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu. Apturot vēja turbīnu, tā palīdz radīt līdzsvaru elektroenerģijas sistēmā, un tas ir nepieciešams elektroapgādes drošībai reģionālajā elektroenerģijas sistēmā, kuras daļa mēs esam. 

To nevajadzētu sajaukt ar domu, ka Latvijā ir par daudz vēja turbīnu vai, ka vairāk nav vajadzīgas. Lielāko daļu pārējo gada stundu ir nepieciešama visa vēja enerģija, ko vien spējam saražot – un vēl vairāk.

Kādu lomu vēja turbīnas spēlē klimata, vides un sabiedrības veselības jomā?

Vēja enerģija ir visattīstītākā un efektīvākā no atjaunojamo enerģijas tehnoloģijām. Labās vietās jaunās, lielās vēja turbīnas šobrīd ir tik konkurētspējīgas, ka zaļā elektroenerģija no sauszemes vēja turbīnām ir lētākais veids, kā samazināt CO₂ emisijas elektroenerģijas ražošanā. Ņemot vērā vides izmaksas un CO₂ kvotu iegādi, vēja enerģija ir ekonomiski visizdevīgākā tehnoloģija elektroenerģijas ražošanai.

Tomēr ieguvumi klimatam, ko sniedz samazinātas CO₂ emisijas, nav vienīgie vēja turbīnu pozitīvie aspekti. Arī fiziskā vide un sabiedrības veselība tiek pozitīvi ietekmēta, kad vēja turbīnas aizstāj fosilo kurināmo enerģijas ražošanā un transportā. Atšķirībā no elektroenerģijas un siltuma, ko ražo vēja turbīnas, fosilie kurināmie, ko izmanto elektrostacijās un malkas krāsnīs, izdala piesārņojošas gāzes un daļiņas.

Kāpēc saules paneļi dažkārt tiek izmantoti kopā ar vēja turbīnām?

Vēja turbīnas un saules paneļi lieliski papildina viens otru, jo tie parasti ražo visefektīvāk dažādos gada laikos un atšķirīgos laika apstākļos. Tas arī nodrošina maksimālu tīkla pieslēguma izmantošanu.

Kā izskatās saules paneļu kopējais enerģijas bilances aprēķins?

Saules panelis vidēji gada laikā saražo tik daudz elektroenerģijas, cik tika patērēts tā ražošanai. Saules paneļa kalpošanas laiks ir aptuveni 30 gadi – tādējādi saules panelis var saražot 30 reizes vairāk enerģijas, nekā tika izmantots tā izgatavošanai.

Vai turbīnu spārnus var atkārtoti izmantot?

Vēja enerģijas nozare jau daudzus gadus strādā, lai pārstrādātu pēc iespējas vairāk vēja turbīnas sastāvdaļu. Šī darba rezultātā šobrīd apmēram 90 procenti no vēja turbīnas ir atkārtoti izmantojami. Tas ir pēc aptuveni 30 gadiem darbībā.

Aptuveni 10 procenti, kurus vēl nevar pārstrādāt, galvenokārt sastāv no kompozītmateriāliem. Šīs daļas tiek noglabātas atkritumu poligonos vai izmantotas cementa ražošanā Vācijā. Mazāka daļa tiek izmantota arī Dānijā, piemēram, trokšņa barjerās, velosipēdu nojumes un rotaļu laukumos.

Cik lielu troksni rada vēja turbīnas?

Vēja turbīnām jāatbilst troksna prasībām – 42 dB un 44 dB pie 6 un 8 m/s, attiecīgi, 24 stundas diennaktī. Troksna prasības ir noteiktas šādos vēja ātrumos, jo tie ir tie, kuros vēja turbīnas rada vislielāko troksni.

Īpaši troksnim jutīgās teritorijās, piemēram, dzīvojamās un brīvdienu māju apvidos, vēja turbīnām nedrīkst radīt vairāk par 37 dB vai 39 dB pie 6 un 8 m/s.

Attiecībā uz zemās frekvences troksni

Vēja turbīnām, kas uzstādītas pēc 2012. gada 1. janvāra, jāatbilst prasībai, ka zemas frekvences trokšņa līmenis pie dzīvojamām mājām nedrīkst pārsniegt 20 dB. Mērījumi tiek veikti kaimiņu mājā, un ierobežojums ir spēkā visu diennakti. Šī prasība attiecas gan uz turbīnām atklātā laukā, gan uz tām, kas atrodas trokšņiem jutīgās teritorijās.

Jaunām lielām vēja turbīnām ir salīdzinoši mazāka zema frekvences troksna proporcija, salīdzinot ar vecākām lielām vēja turbīnām.

Kā rodas mirguļošana no vēja turbīnām – un cik liela ir šis problēma?

Ja saule spīd, vēja turbīnas, tāpat kā citas būves, radīs ēnu uz savu apkārtni. Vēja turbīnās mirguļošana rodas, kad spārni pāriet priekšā saulei rotācijas laikā un uz brīdi uzmet ēnu, kas tiek uztverta kā mirgošana.

Nav atļauts pārsniegt valstī noteikto daudzumu summārām mirguļošanas stundām gadā. Vēja turbīnas darbība tiek ieprogrammēta, lai izpildītu šo prasību.

Vairāk par šo tēmu

Vēja enerģija

Mūsu zināšanu jomā jūs atradīsiet papildu interesantus rakstus par vēja enerģiju un enerģētikas pāreju.

 

Zināšanu vietne